– Cik svarīgu vietu iepirkumu nozare ieņem KNAB ikdienas darbībā?
– Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) pamatnostādnēm 2015. – 2020. gadam un Biroja darbības stratēģijai 2018. – 2019. gadam kā prioritārās jomas, kurām pievērsīs pastiprinātu uzmanību un koncentrēs nozīmīgākos Biroja resursus ir:
1) koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izskaušana:
• tiesu varas institūcijās;
• publiskajos iepirkumos:
– veselības aprūpes nozarē;
– būvniecības nozarē;
– Latvijas lielākajās pašvaldībās.
2) politisko organizāciju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā apkarošana ar mērķi mazināt naudas lomu politikā.* Būtiska daļa Biroja veikto pārbaužu un sākto kriminālprocesu saistīta ar iespējamām koruptīvām darbībām publisko iepirkumu jomā. Tas skaidrojams ar to, ka šo jomu raksturo paaugstināti korupcijas riski. Vēsturiski saistībā ar publiskajiem iepirkumiem ir sākti vairāki kriminālprocesi, piemēram, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Latvenergo”, RP SIA “Rīgas Satiksme”, Daugavpils pilsētas domes iepirkumi. Birojs neveic statistikas datu apkopojumu pa nozarēm, kurās veic pārbaudes un sāk kriminālprocesus. Līdz ar to nav izveidota statistika par iespējamiem koruptīva rakstura noziedzīgiem nodarījumiem tieši iepirkumu jomā, kuru izmeklēšana ietilpst Biroja kompetencē.
– Kādi ir secinājumi par korupcijas riskiem iepirkumu nozarē? Kuros sektoros (valsts/pašvaldību uzņēmumi, iestādes, pašvaldības un citi tiesību subjekti) ir vislielākie korupcijas riski un, jūsuprāt, kāpēc?
– Starp Biroja darbības prioritārajām jomām noteikta arī publisko iepirkumu joma būvniecības, veselības aprūpes nozarē, iepirkumu procesi lielākajās Latvijas pašvaldībās, kā arī ES līdzfinansētajos projektos, kas nozīmē, ka iepirkumu nozarei Biroja ikdienas darbā pievērsta pastiprināta uzmanība. Par sektoriem ar visaugstākajiem korupcijas riskiem uzskatāmi:
1) būvniecība, enerģētika, infrastruktūras uzlabošana;
2) transporta un militārais sektors;
3) IT un telekomunikācijas;
4) farmācija, veselības aprūpe (diagnostikas iekārtu iepirkumi).
Faktori, kas būtiski ietekmē korupcijas risku pieaugumu:
• ievērojams pieejamais finansējums;
• augsta amatpersonas rīcības brīvība;
• pastiprināta interese no privātā sektora puses;
• nepietiekama iekšējā kontrole.
Birojs, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, veic aktīvu prevencijas darbu, izglītojot topošās un esošās amatpersonas. Izglītošanas jomā Biroja uzdevums ir veicināt sabiedrības informētību par korupcijas negatīvajām sekām. Šajā nolūkā Birojs izvērtē sabiedrības un amatpersonu zināšanas un izpratni pretkorupcijas jautājumos un, balstoties uz rezultātiem, veic izglītošanas pasākumus tādās jomās kā pretkorupcijas tiesību akti, iestāžu veiktie korupcijas novēršanas profilaktiskie pasākumi un ētika, informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajām korupcijas lietām, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā.
Liela nozīme korupcijas risku novēršanā ir arī starptautiskajai sadarbībai gan amatpersonu izglītošanas, gan iepirkumu uzraudzības jomā. Būtiski, ka tiek veidota vienota tiesībsargājošo iestāžu (t.sk., starptautisko sadarbības partneru – partnerdienestu) izpratne par iepirkumu procesu uzraudzību un tajā konstatēto noziedzīgo nodarījumu apkarošanas jautājumiem.
Papildus Birojs analizē riskus normatīvajā regulējumā attiecībā uz publiskajiem līgumiem (piegādes, pakalpojumi, būvdarbi), kuru slēgšanā nav jāpiemēro ārējo normatīvo aktu regulējums, izņemot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības (“zemsliekšņa” iepirkums). Birojs ir konstatējis, ka “zemsliekšņa” iepirkumu organizēšana nav pietiekami caurskatāma un pastāv augsts pasūtītāja negodprātīgas rīcības risks, jo “zemsliekšņa” iepirkumu organizēšanu (rīcību ar publiskas personas mantu) regulē vienīgi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kā arī normatīvie akti publiskas personas institūcijām neuzliek par pienākumu publicēt informāciju par publiskajiem līgumiem, kas noslēgti nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma prasības.
– Ko KNAB dara korupcijas risku mazināšanā iepirkumu nozarē? Kas būtu jādara šajā nozarē strādājošajiem darbiniekiem, lai šos riskus vismaz mazinātu?
– Korupcijas risku mazināšanai publiskajos iepirkumos Birojs regulāri veic risku analīzi, identificējot korupcijas riskiem vairāk pakļautās jomas. Biroja nozīmīgākie resursi tiek koncentrēti uz korupcijas riskiem vairāk pakļautajām jomām, kurās tiek veikti publiskie iepirkumi. Biroja ieskatā informācijai par publiskajiem līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, jābūt publiski pieejamai. Tas nodrošinātu lielāku publisko iepirkumu caurspīdīgumu, kas palielina iespēju iesaistīties sabiedrībai, tādējādi veicinot savlaicīgāku korupcijas, negodprātīgas konkurences un publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas risku identificēšanu.
Birojs pastāvīgi un regulāri rīko seminārus par korupcijas un interešu konflikta novēršanu, publiskās pārvaldes ētiku, iekšējās kontroles pasākumiem korupcijas risku novēršanai.
Sadarbībā ar Konkurences padomi un Iepirkumu uzraudzības biroju dažādos Latvijas reģionos 2017. un 2018. gadā tika organizēts semināru cikls “Par godīgu uzņēmējdarbību”. Semināru mērķis bija izglītot divas mērķa grupas – valsts un pašvaldību pārstāvjus, kuru ikdienas darbība ir saistīta ar iepirkumu jomu, un uzņēmējus. Semināros Valsts un pašvaldību iepirkumu rīkotājiem bija iespēja paaugstināt savas zināšanas par iepirkumu jomu, tādējādi veicinot darbības efektivitāti. Tikmēr uzņēmējiem – paplašināt zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem, lai varētu veiksmīgi izmantot likumā atļautās sadarbības iespējas, aizstāvēt savas intereses, ja normatīvos aktus pārkāpj cits uzņēmējs, kā arī nepārkāpt tos nepietiekamu zināšanu dēļ. Biroja ieskatā nozīmīgi un īpaši svarīgi ikvienā valsts un pašvaldības iestādē ir sagatavot un ieviest kvalitatīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā to paredz 2017. gada 17. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”.
– Kā vērtējamas pēdējo mēnešu aizturēšanas saistībā ar PSIA “Rīgas satiksme” veiktajiem iepirkumiem – kā regulāras, sistemātiskas KNAB darbības rezultāts vai tām bija citi iemesli?
– Biroja uzsāktie kriminālprocesi ir ilgstoša un analītiska komandas darba rezultāts.
– Vai saredzat e – konkursu sistēmu kā līdzekli korupcijas risku mazināšanā publiskajos iepirkumos? Kā vērtējat šās sistēmas darbību šā brīža veidolā?
– Jebkuri jaunievedumi, kas veicina iepirkuma procesu caurskatāmību, kā arī konsekventu prasību izpildi, noteikti ir nozīmīgs solis, lai mazinātu korupcijas riskus iepirkumu vidē. Piebildīsm, ka ne tikai iepirkumu nozarē, bet arī kopā ņemot, kukuļošana aizvien mazāk ir novērojama tās klasiskajā formā. Praksē aizvien biežāk konstatējams, ka kukuli “slēpj” aiz dažāda veida darījumiem. Nozieguma veicēji aizvien biežāk piesaista augstas klases speciālistus, kas veic koruptīva rakstura nozieguma plānošanu un noziegumu shēmu izveidi. Līdz ar to var secināt, ka koruptīva nozieguma paveikšanas formas kļūst komplicētākas, rafinētākas, kas pastiprina šī nozieguma veida latento dabu. Vērojama tendence, ka koruptīvos darījumos aktīvi iesaistās privātpersonas, kuras veic organizatoru, starpnieku un atbalstītāju funkcijas. Turklāt aizvien biežāk koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem piemīt pārrobežu raksturs.
*https://www.knab.gov.lv/lv/press/532670-apstiprinata_knab_darbibas_strategija.html ↩
Atbildēt